Daba ir pārsteidzoši gudra, un augi ir lielisks piemērs tam, kā dzīvās būtnes spēj pielāgoties visdažādākajiem vides apstākļiem. Latvijā sastopami augi, kas spēj augt ūdenī, sausumā, ēnā, purvā vai pat uz smilšainas augsnes. Katrs no tiem ir izstrādājis savu veidu, kā izdzīvot un attīstīties konkrētajā vidē. Šajā rakstā aplūkosim, kā augi pielāgojas apkārtējai videi, ar konkrētiem piemēriem no Latvijas dabas – sākot no mežiem un pļavām līdz purviem un piejūras zonām.
Kā augi pielāgojas apkārtējai videi?
Pielāgošanās (adaptācija) ir augu spēja mainīt savas īpašības, lai labāk izdzīvotu konkrētā vidē. Šīs īpašības var būt gan redzamas (piemēram, lapu forma, sakņu garums, stumbra biezums), gan neredzamas (piemēram, vielmaiņas procesi, ūdens uzkrāšana šūnās u.c.).
Pielāgošanās var būt:
– Fiziska – piemēram, bieza lapu virskārta, kas samazina ūdens zudumu;
– Funkcionāla – piemēram, spēja aizvērt atvārsnītes sausuma laikā;
– Uzvedības – piemēram, augšanas virziena maiņa pēc gaismas.
Tagad aplūkosim dažus konkrētus piemērus no Latvijas dabas, kas spilgti parāda šīs pielāgošanās spējas.
Piemērs 1: Sūnas ēnainos mežos
Latvijas meži ir bagāti ar sūnām, kas aug uz koku stumbriem, akmeņiem un zemsedzē. Šie augi ir lieliski pielāgojušies ēnai un mitrai videi.
Kā pielāgojas:
– Sūnas spēj uzsūkt mitrumu tieši caur visu virsmu, jo tām nav īstu sakņu.
– Tās labi aug zemā apgaismojumā un necieš no tiešas saules gaismas trūkuma.
– Dažas sugas var “izžūt” sausā laikā un atkal “atdzīvoties”, kad mitrums atgriežas.
Piemērs 2: Virši un smilšainas augsnes augi
Smilšainās vietās, piemēram, Ķemeru apkārtnē vai piejūras kāpās, sastopami augi, kas pielāgoti sausai, nabadzīgai augsnei. Viens no izteiktākajiem piemēriem ir virši.
Kā pielāgojas:
– Viršiem ir mazas, ādainas lapas, kas samazina ūdens iztvaikošanu.
– Tie spēj augt augsnē ar zemu barības vielu saturu.
– Sakņu sistēma ir plaša un spēj uzņemt mitrumu no lielas teritorijas.
Piemērs 3: Līdzenēs augošās vīgriezes
Mitrās pļavās, piemēram, Daugavas ielejā, bieži sastopamas vīgriezes – augi, kas mīl mitrumu.
Kā pielāgojas:
– Spēcīga sakņu sistēma palīdz izturēt augsnes pārlieku mitrumu.
– Stublājs spēj pacelties augstu virs ūdens līmeņa, kas neļauj augam sapūt.
– Ziedēšana notiek laikā, kad ūdens līmenis parasti ir zemāks.
Piemērs 4: Sfagnu sūnas purvos
Purvi ir īpaša ekosistēma ar ļoti skābu, mitru un barības vielām nabadzīgu augsni. Šeit dominē sfagnu sūnas, kas veido biezas, mitrumu piesaistošas velēnas.
Kā pielāgojas:
– Sfagni spēj uzsūkt ūdeni līdz pat 20 reizēm vairāk par savu svaru.
– Tie rada vidi, kurā citi augi grūtāk spēj augt, tādējādi samazinot konkurenci.
– Sfagnu sūnas satur vielas, kas kavē mikroorganismu augšanu un augu sadalīšanos, palīdzot saglabāt purva ekosistēmu.
Piemērs 5: Jūrmalas kāpu augi
Piejūras kāpās augi tiek pakļauti vējam, sausumam, sāļam un nestabilai augsnei. Raksturīgi augi ir smiltāju kāpu kārpainais grīslis un jūras madara.
Kā pielāgojas:
– Sakņu sistēma ir dziļa un sazarota – tā nostiprina augsni un palīdz augam noturēties vējā.
– Lapas bieži ir biezas un vaskainas – tas pasargā no mitruma zuduma.
– Augi spēj izturēt sāļumu un barības vielu trūkumu.
Raksta otrajā daļā apskatīsim vēl citus interesantus piemērus no Latvijas floras, kā arī to, ko mēs varam mācīties no augu pielāgošanās spējām, lai labāk rūpētos par savu dārzu un vidi.
Vēl pielāgošanās piemēri un ko tie māca mums
Latvijas daba ir bagāta ne tikai ar skaistiem, bet arī ārkārtīgi izturīgiem un gudri pielāgotiem augiem. Pirmajā daļā apskatījām vairākas ekosistēmas un tajās sastopamus augus, kas izcili piemērojušies saviem apstākļiem. Šajā otrajā daļā turpināsim ar vēl dažiem interesantiem piemēriem, kā arī apspriedīsim, ko mēs varam mācīties no šiem pielāgošanās mehānismiem – gan ikdienas dzīvē, gan savā dārzā.
-
Augi, kas izdzīvo uz klintīm un akmeņiem
Latvijā sastopami augi, kas spēj augt šķietami neiespējamos apstākļos – piemēram, uz klintīm vai lieliem akmeņiem, kur nav gandrīz nekādas augsnes. Viens no šādiem augiem ir raiblapu asinszāle, kā arī dažādas ķērpju sugas.
Kā pielāgojas:
– Šiem augiem ir ļoti pieticīgas barības vielu prasības.
– Tie spēj augt ārkārtīgi lēni, pielāgojoties vides trūcībai.
– Dažas sugas attīstījušas spēju absorbēt mitrumu tieši no gaisa.
Ko tas māca mums:
– Pat vissausākajās un skarbākajās vietās iespējama augšana, ja tiek izvēlēts pareizais augs. Tas ir svarīgs princips arī pilsētas apstākļos – piemēram, zaļajām sienām, jumta dārziem vai minimālās uzturēšanas teritorijām.
-
Augi, kas pielāgojas traucējumiem un cilvēku klātbūtnei
Piemēram, ceļmallapa un pienene ir augi, kas bieži sastopami ceļmalās, pļavās, pagalmos un citās traucētās vietās. Tās izceļas ar spēju ātri izplatīties un atjaunoties.
Kā pielāgojas:
– Spēj dīgt un augt pat sabradātā vai sablīvētā augsnē.
– Ražo daudz sēklu, kas izplatās ar vēju.
– Ātri veido jaunas lapas pēc bojājuma.
Ko tas māca mums:
– Šādi augi ir piemērs izturībai un elastībai – arī dārzos noderīgi izmantot izturīgas, pašatjaunojošas sugas, īpaši sabiedriskās vietās vai bērnu rotaļu laukumos.
-
Augi ar sezonālām pielāgošanām
Daudziem Latvijas augiem ir pielāgošanās stratēģijas, kas ļauj pārdzīvot ziemu. Piemēram, daudzas ziemcietes rudenī nomet virszemes daļas, saglabājot dzīvotspējīgus sakneņus vai sīpolus zem zemes.
Kā pielāgojas:
– Augs “ieiet ziemas miegā” – samazina vielmaiņu un enerģijas patēriņu.
– Sakņu sistēma un sīpoli tiek pasargāti no sala.
– Agrā pavasarī augs atkal atdzīvojas, izmantojot sakrāto enerģiju.
Ko tas māca mums:
– Dabiskā cikliskuma ievērošana ir svarīga arī dārza kopšanā – ir jāmāk pieņemt, ka katram augam ir savs laiks augt un savs laiks atpūsties.
-
Pielāgošanās konkurencei
Piemēram, nātres un gārsa spēj ātri pārņemt teritoriju, izspiežot citus augus. Lai gan mēs tās dārzā bieži uzskatām par nezālēm, tās ir pielāgošanās meistari.
Kā pielāgojas:
– Strauja augšana un efektīva sakņu izplešanās.
– Spēja paciest gan ēnu, gan mitrumu, gan trūcīgu augsni.
– Efektīva sēklu izplatīšanās un spēja atjaunoties no saknēm.
Ko tas māca mums:
– Dažreiz ir jāmācās no “nezālēm” – tās parāda, cik svarīgi ir būt izturīgiem un spēt ātri pielāgoties apkārtējai videi.
Secinājumi
Augu spēja pielāgoties dažādiem vides apstākļiem ir pārsteidzoša un iedvesmojoša. No sūnām ēnā līdz augiem, kas spēj augt uz klintīm, daba pierāda, ka izdzīvot un attīstīties var gandrīz jebkur, ja vien tiek atrasti pareizie risinājumi. Šie piemēri no Latvijas floras ne tikai palīdz labāk izprast dabu, bet arī piedāvā vērtīgas atziņas dārzniekiem, ainavu veidotājiem un ikvienam, kas rūpējas par zaļo vidi.